Hroniskā mieloīda leikēmija
Hroniskā mieloīda leikēmija (HML) ir reti sastopama, ļaundabīga slimība, kas attīstās no kaulu smadzeņu cilmes šūnām un izraisa nekontrolētu balto asinsķermenīšu (leikocītu) (leukos grieķiski nozīmē “balts”) augšanu. Veselas kaulu smadzenes pamazām tiek aizstātas. Veselu asins šūnu veidošanās samazinās, kas ilgtermiņā izraisa asinsrades sistēmas sabrukumu.
Iemesli
Hronisko mieloīda leikēmiju (HML) izraisa ģenētiskās leikocītu izmaiņas. Tādu izmaiņu rezultātā aizsākas nevaldāma balto asinsķermenīšu ražošana (leikocitoze), kas ir ļoti raksturīga HML.
Riska faktori, kuri var izraisīt slimību, ir jonizējošs starojums, ķīmiskās vielas (piemēram, benzols) un zināmi ārstēšanās veidi (piemēram, ķīmijterapija vai imūnsupresija). HML pieder pie retajām slimībām, tā katru gadu tiek konstatēta 1 vai 2 personām uz 100 000 iedzīvotājiem. Slimība pirmo reizi visbiežāk tiek diagnosticēta personām 50 – 60 gadu vecumā.
Simptomi
Nespecifiskais sākums
Slimības sākumā novērojami vispārēji un nespecifiski simptomi – nogurums, miegainība, svīšana naktī, svara samazināšanās, karsonis. Taču, kad slimība progresē, sāk palielināties aknas un liesa, tādēļ virsējā vēdera daļā palielinās spiediens.
Ir trīs HML fāzes:
- Hroniskā fāze
- Akcelerācijas fāze
- Blastu krīze
Palielinoties leikocītu skaitam, pasliktinās vispārējā slimnieka pašsajūta, tiek traucēta kaulu smadzeņu spēja ražot normālas šūnas. Regulārs drudzis un asins formulas pasliktināšanās ir slimības progresēšanas pazīmes. Ja slimība vēl aizvien progresē, pēc kāda laika tā var pāriet uz hronisko fāzi, kura ir bīstama dzīvībai.
