Uzbudinājums ir nopietna, destruktīva un patoloģiska daudzu hronisko psihisko traucējumu (piemēram, šizofrēnijas un mānijas) komplikācija. Eiropā no psihotiskiem traucējumiem cieš aptuveni pieci miljoni pieaugušo. “Psihisko slimību diagnostikas un statistikas rokasgrāmatā” uzbudinājums ir definēts kā “motora hiperaktivitāte apvienojumā ar iekšēju spriedzi”.
Uzbudinājuma dēļ var būt nepieciešama neatliekama psihiatriskā palīdzība. Šo stāvokli bieži izraisa psihes traucējumi, un tā gadījumā nekavējoties jārīkojas, lai nepieļautu dzīvības apdraudējumu vai citas nopietnas sekas. Uzbudinājums nekavējoties jāārstē, galveno uzmanību pievēršot akūtajiem simptomiem. Uzbudinājuma rašanās process vēl nav pilnībā izpētīts, tomēr tiek pieņemts, ka to izraisa smadzeņu nervu impulsu pārvades mediatoru (serotonīna, dopamīna u. c.) sekrēcijas anomālijas.
Simptomi ir pastiprināts nemiers, roku lauzīšana, plaukstu savilkšana dūrēs, ātra un juceklīga runa, kliegšana vai citu cilvēku apdraudēšana. Pacienta uzbudinājuma pakāpes paaugstināšanās nav paredzama.